Search results for "Latvijas armija"
showing 10 items of 16 documents
Rīgas garnizona kājnieku daļas 1921.-1934.gadā: 5.Cēsu kājnieku pulks
2019
Darbā tiek veikta Latvijas armijas 5.Cēsu kājnieku pulka darbības analīze laikā no aktīvās kara darbības noslēguma Latvijas teritorijā (Neatkarības kara) līdz 1934.gadam. Maģistra darba mērķis ir analizēt Latvijas armijas kājnieku vienību militāro darbību (apmācības, nodrošinājuma, bruņojuma u. c.) galvenos virzienus, kā piemēru izmantojot vienu no 12 armijas kājnieku pulkiem, Rīgas garnizonā ietilpstošo 5.Cēsu kājnieku pulku. Darbs ir strukturizēts tematiski. Kā pamatojums tam ir tas, ka pētāmais temats ir viegli sadalāms vairākos posmos, katrs no šiem posmiem ir aprakstīts secīgi, lai būtu viegli uztverama kopējā situācija starpkaru periodā. 5.Cēsu k. p. bija savam laikam moderna armijas …
Latvian Army’s Quartermaster Services in 1919 - 1940.
2014
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Latvijas Universitātes vēstures liecības atmiņas institūciju krājumos: referātu tēžu krājums
2023
Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros Latvijas Universitātes Muzeja organizētās konferences “Latvijas Universitātes vēstures liecības atmiņas institūciju krājumos” referātu tēžu krājums.
Mārtiņš Peniķis – militārais vēsturnieks
2022
The article is dedicated to the Latvian army general, founder of Latvian military history and honorary filister (honorary old member) of the Latvian Students fraternity "Tervetia" Martiņš Peniķis, describing his role in the history of the Latvian state and the University of Latvia, as well as his symbolic significance for the student fraternity itself. The article was prepared on the occasion of the 100th anniversary of the Latvian Student fraternity "Tervetia", which will be celebrated on 30.04.2022.
Latvijas armijas artilērija 1919.-1940.g.: Vieta bruņotajos spēkos, struktūra un uzdevumi
2016
Promocijas darbs "Latvijas armijas artilērija 1919. - 1940. g.: vieta bruņotajos spēkos, struktūra un uzdevumi" aplūko vienas ieroču šķiras attīstību Latvijā laikā no 1919.-1940. g. Darbā, izmantojot gan līdz šim nepublicētus, gan publicētus avotus, tiek pētīta, raksturota un analizēta Latvijas armijas artilērijas formēšana, attīstība un vieta Latvijas aizsardzības sistēmā. Darba hronoloģiskie ietvari skar divus atšķirīgus Latvijas vēstures posmus - Brīvības cīņas, kas ilga no 1918. g. novembra līdz 1920. g. 11. augustam un periodu līdz 1940. g. jūnijam, kurā Latvijas armija, uzturot un attīstot savas kaujas spējas, atradās miera laika stāvoklī. Pēc Pirmā pasaules kara (1914-1918), kurā art…
Sarkanie partizāni Latvijas teritorijā Neatkarības kara laikā 1919-1920
2018
Sarkanie partizāni Latvijas teritorijā Neatkarības kara laikā 1919–1920. Āva, U., zinātniskais vadītājs dr. hist., profesors Jēkabsons, Ē. Maģistra darbs, 90 lpp., 4 pielikumi, 5 attēli. Latviešu valodā. Darbā pētītas dažādas sarkano partizānu īstenotās darbības Latvijas teritorijā Neatkarības kara laikā, kā arī Pagaidu valdības cīņa pret viņiem. Kā galvenās sarkano partizānu aktivitātes var minēt politisko aģitāciju, diversiju darbību, izlūkošanu un uzbrukumus nelielām pretinieka vienībām. Savukārt Pagaidu valdības darbība lielākoties bija vērsta uz vietējo iedzīvotāju atbalsta iegūšanu, partizānus atbalstošo komunistisko pagrīdes organizāciju likvidēšanu un militāru operāciju pret partizā…
Latvijas armijas Vidzemes-Latgales gūstekņu nometne 1919.-1920.gadā
2022
Pētījums veltīts līdz šim latviešu historiogrāfijā maz pētītam tematam – Latvijas armijas Vidzemes – Latgales gūstekņu nometnei. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Latvijas armijas Vidzemes – Latgales gūstekņu nometnes izveidi un darbību 1919.-1920. gadā, pievēršot uzmanību nometnes darbības pamatprincipiem, gūstekņu sastāvam un ikdienai. 1919. gada sākumā, kad karadarbība Latvijas Neatkarības karā kļuva intensīvāka, strauji pieauga arī bēgļu un gūstekņu skaits. Šo personu izmitināšanai 1919. gada vasarā tika izveidota Vidzemes – Latgales gūstekņu nometne Valmierā. Nometnē tika ievietotas gan militārpersonas, gan civilpersonas, gan kara bēgļi. Nometnes darbības un ikdienas apstākļu izpēte ļa…
Latvijas armijas Veterinārās pārvaldes nozīme un darbība 1919.gada jūlijā-1921.gada martā
2017
Pētījums, veltīts historiogrāfijā maz aplūkotai tēmai, Latvijas armijas Veterinārās pārvaldes darbībai Latvijas Neatkarības kara laikā (turpmāk Neatkarības karš) un pēckara periodā, no Veterinārās pārvaldes dibināšanas 1919. gada 29. jūlijā līdz tās reorganizācijai 1921. gada 11. martā. Mērķis ir izpētīt Latvijas armijas Veterinārās pārvaldes nozīmi, uzmanību veltot pārvaldes izveidei un darbībai, laika posmā no 1919. gada jūlija līdz 1921. gada martam. Pētījumā aplūkota Veterinārās pārvaldes izveide un darbība Neatkarības kara laikā un pārejā uz miera laika štatiem. Sākotnēji apskatīta vispārējā militārā, politiskā un sociālā situācija Latvijā un armijas struktūra no 1919. gada jūlija līdz…
Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka darbība Neatkarības kara laikā (1919.gada oktobris-decembris)
2017
Darbā tiek veikta Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka darbības analīze Neatkarības kara laikā, no 1919. gada oktobra (Bermontiādes sākuma) līdz 1919.gada decembra beigām. Bermontiāde ir nozīmīga tāpēc, ka tā ir kritisks Neatkarības kara posms un tās rezultātā lielākā daļa no Latvijas teritorijas tika atbrīvota no svešas varas karaspēka, un pēc tās varēja visus armijas spēkus veltīt Latgales atbrīvošanai. Darba mērķis ir veikt Latvijas armijas darbības analīzi Bermontiādes laikā caur 5. Cēsu kājnieku pulku. Darbā galvenā uzmanība tiek pievērsta militārās darbības aspektam, aprakstot dažādu kauju norisi, pulka pārvietošanos, bruņojumu un citas militāras lietas. Darbs ir sadalīts trijās no…
Militārā izglītība Latvijā 1920.-1940.gads: Augstākā kara skola.
2020
Pētījums veltīts līdz šim latviešu historiogrāfijā maz pētītai tēmai – augstākajai militārajai izglītībai Latvijas armijā 1920.-1940.gadā. Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas armijas augstākās militārās izglītības attīstības tendences, analizējot mācību iestāžu struktūru, uzdevumus, mācību procesu un saturu, vecāko virsnieku sagatavotību un ieguldījumu Latvijas armijas kara doktrīnas veidošanā no 1920. līdz 1940. gada jūnijam. Augstākie virsnieki ir valsts politisko interešu pārstāvji ar bruņota spēka palīdzību. Lai spētu efektīvi plānot, koordinēt un kontrolēt armijas vienības un to darbības, ir nepieciešama profesionāla augstākā militārā izglītība. Latvijas armijas kara doktrīna, tā…